ES projekts ,,Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”

Izglītības kvalitātes valsts dienests īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu Nr.8.3.4.0/16/I/001 ,,Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”, lai mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pārtrauc mācības un nepabeidz skolu.

Mācības ik gadu pārtrauc aptuveni 10 % skolēnu. Kāpēc?

Biežākie riski, kāpēc bērni un jaunieši nepabeidz skolu: motivācijas trūkums, mācību un uzvedības traucējumi, vecāku nepietiekama iesaiste, grūtniecība, laulības, neattaisnoti mācību kavējumi, konfliktsituācijas skolā, materiālie apstākļi, veselības problēmas, darba uzsākšana u.c., turklāt daudzos gadījumos noteicoši ir vairāki faktori, kas savstarpēji mijiedarbojas un papildina cits citu.

Statistika liecina, ka zēni pamet mācības divreiz biežāk nekā meitenes. Kā nozīmīgākos iemeslus viņi min darba uzsākšanu un nepatiku pret mācībām, bet meitenes – grūtniecību un veselības problēmas. Abiem dzimumiem mācīties traucē arī motivācijas trūkums. Šajā ziņā veidojas apburtais loks – jauniešiem ir grūtības mācīties, tādēļ trūkst motivācijas un viņi neattaisnoti kavē stundas. Savukārt stundu kavējumi noved pie nespējas laikā apgūt uzdoto.

Līdz šim ne vienmēr bija iespējams efektīvi novērst priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, jo galvenajiem atbalsta pīlāriem – skolai, vecākiem un pašvaldībai nepieciešams papildu atbalsts un resursi, lai ar šīm situācijām strādātu. Tā kā izvēle pamest skolu iet roku rokā ar sarežģītām attiecībām klasē, grūtiem finansiālajiem apstākļiem, nelabvēlīgu vidi ģimenē un citiem jūtīgiem jautājumiem, ne vienmēr pedagogi ir pietiekami sagatavoti, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu. Arī vecākiem nereti trūkst prasmju veidot dialogu ar savu bērnu, kam ir mācību vai uzvedības problēmas. Daļa vecāku nepietiekami interesējas par bērna skolas gaitām un neapzinās izglītības būtisko nozīmi viņa nākotnē, taču nereti kaitējums tiek nodarīts tieši pretēji – pārmērīgi kontrolējot un nomācot bērna iespējas pašam uzņemties atbildību. Savukārt pašvaldību un valsts līmenī būtiskākie šķēršļi mācību pamešanas risku novēršanā līdz šim bija sistemātiskas informācijas, visaptverošas metodoloģijas un atbilstošu resursu trūkums, kā arī problēmas veidot efektīvu kopdarbību starp visām bērnu un jauniešu tiesību aizsardzībā iesaistītajām organizācijām.

Projekts veicina ilgtspējīgas sadarbības sistēmas veidošanu starp pašvaldību, skolu, pedagogiem un vecākiem, lai laikus identificētu bērnus un jauniešus ar risku pārtraukt mācības un sniegtu viņiem personalizētu atbalstu.

Ar pašvaldību starpniecību arī paredzēts sniegt individuālu atbalstu bērniem un jauniešiem, kuri varētu pārtraukt mācības līdzekļu trūkuma dēļ, piemēram, kompensēt izdevumus par transportu, ēdināšanu un dienesta viesnīcu, kā arī individuālo mācību līdzekļu iegādi. Tomēr galvenais projekta fokuss būs nevis uz īslaicīgas finansiālas palīdzības sniegšanu, bet uz ilgtspējīga visaptveroša mehānisma radīšanu, veidojot atbalstošu un iekļaujošu skolas vidi ikvienam skolēnam.

Mērķgrupa ir vispārizglītojošo skolu skolēni no 5. līdz 12. klasei.

Ko iegūst skolēni?

Katram projektā ,,PuMPuRS” iesaistītajam skolēnam pedagogs semestra sākumā izveido individuālo atbalsta plānu, kurā izvērtē mācību pārtraukšanas riskus un paredz nepieciešamos pasākumus šo risku mazināšanai.

Projekts “PuMPuRS” sniedz šādu atbalstu:

  • Konsultācijas (pedagogs, psihologs, sociālais pedagogs, pedagoga palīgs, speciālās izglītības pedagogs, surdotulks, asistents, ergoterapeits);
  • Kompensācija par:
    – sabiedriskā transporta biļetēm;
    – naktsmītnēm;
    – ēdināšanu;
    – individuālajiem mācību līdzekļiem;
    – individuālās lietošanas priekšmetiem;
    – speciālo transportu;
  • Jauniešu NVO projekti pašvaldībās.

Projekta īstenošanas laiks: 03/2017 – 12/2022     http://www.pumpurs.lv/

Projekta realizācija Gulbenes 2. vidusskolā

Darbs tika uzsākts 8.11.2017Atbildīgā par projekta realizāciju skolā- pedagogs Inga Baraņņikova. Psihologs M. Korne, sociālais pedagogs I. Holma- Ose, pedagogs I. Baraņņikova analizēja skolēnu sekmes, uzvedības ierakstus, kavējumus, sazinājās un vienojas ar skolēniem un viņu vecākiem, rakstīja individuālos plānus, vienojās un saskaņoja darbību ar priekšmetu skolotājam.

Projekta iesaistīti:

  • 9 skolēni no 5-11 klases,
  • skolēnu vecāki,
  • 1 psihologs,
  • 1 sociālais pedagogs,
  • 11 skolotājas,
  • 1 logopēds.

Konstatēti  un risināti PMP (priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas) riski:

  • visi iesaistīti skolēni tiek pakļauti sociālās atstumtības riskam,
  • visvairāk ar mācību darbu saistītie riski: neattaisnotie mācību kavējumi, iekavēta mācību satura apguve iepriekšēja izglītības posmā, zemi mācību sasniegumi,
  • ar ģimeni saistītie riski: ģimenē ir konfliktējošas attiecības.

I semestrī projekta ietvaros tika novadītas  49 konsultācijas, (1 konsultācija – 1 akadēmiskā stunda). Konsultācijas notika ārpus stundu laika, saskaņojot gan skolēnu, gan pedagogu darba grafikus.

Dažādu iemeslu dēļ netika novadītas visas ieplānotas konsultācijas, piemēram, skolotāju vai skolēnu slimības dēļ, skolēna aizmāršības dēļ.

Darbības stipras puses: individuālā pieeja konsultācijās mācību priekšmetos (strādā ar to mācību saturu, kas ticis iekavēts)- pilnvērtīgāks atbalsts, veidojas labas attiecības skolēns- skolotājs. Gandrīz visas projektā iesaistītās skolotājās nepasniedz skolēnam to pašu priekšmetu ikdienā, attiecības veidojas no jauna (pozitīvas atsauksmes gan skolotājiem, gan skolēniem). Skolēnu vecākiem uzlabojas sadarbība ar izglītības iestādi. Vecāki ieinteresēti projektā, jo saskata reālo atbalstu.  Vienam skolēnam uzlabojās sekmes, jo skolotāja atrada pareizos vārdus un motivēja mācībām. Skolēni labprāt izmanto iespēju runāt par savām problēmām ar speciālistiem un skolotājiem. Nepiespiesta atmosfēra konsultāciju laikā veicina dialogu un dod iespēju ieklausīties teiktajā un sadzirdēt vienam otru, kopīgi  meklējot risinājumus problēmām.

Projekta darbību ierobežo skolotāju un skolēnu noslodze ikdienā (trūkst laika).

II semestrī projektā iesaistīto skolēnu skaits palicis nemainīgs, tiek izvērtēta iespēja iesaistīt vēl divus skolēnus.

I.Baraņņikova